2016 gada komandu atlase uz A un B līgām notika 13-14 februārī. Ievērojot labākās tradīcijas, klubu pārstāvēja trīs komandas OGRE, OGRE un draugi, pārOGRE. Šoreiz nespēlēja jaunOGRE, bet gan jau citreiz būs atkal.  Es (Zita) spēlēju OGRE un draugi pārmaiņus pārī ar Daini un Sintiju. Komandā vēl spēlēja Viktors, Egita, Andris P.

 Kā jau katru sestdienas rītu abi mani modinātāji ir ierindas kārtībā un neļauj ne mirkli aizgulēties, lai dotos atbildīgajā kaujā. Par laimi, laiks ārā ir pārsteidzoši skaists, sarkans saullēkts sen nebija manīts pie Ogres debesīm – viss lika domāt par to, ka diena būs izdevusies!

Kā ierasts cenšos ierasties norunātajā vietā ar 2 minūšu rezervi, jo mūsu šoferis, kā pieredze rāda, mēdz būt pat ļoti punktuāls un neiecietīgs pret ne tik punktuāliem līdzbraucējiem. Ko tur liegties, mums bija iespēja uzveikt kādu no potenciālajiem pretiniekiem nemaz nepametot Ogres robežu, tomēr sanāca kā sanāca un pirmajā izšķirošajā kaujā zaudējām.
Pēc pirmās ne tik glaimojošās spēles, īsti tā arī nespēju saprast, kas tur pie galda notika, vienojāmies to ātri aizmirst un mesties tālāk cīņā.

Trešajā kārtā sēžamies pie viena galda ar komandu “Saldus jaunieši” un atnāk kārta 21. sadalījumam, kur pēc amizantas solīšanas bez trumpes K un Q nonācu kontraktā 7D. Te diskusijas vērts solījums “6D” – kā jūs saprastu šo solījumu no sava partnera puses un vai tas ir pareizais solījums, ko veikt uz partnera solījumu “4H”?

Tad pienāca ilgi gaidītā pusdienas pauze un visi kopīgi devāmies palutināt garšas kārpiņas. Vēlreiz pārliecinoties, ka latviešu nacionālais sporta veids sestdienās ir brauciens uz Iepirkšanās centriem, nolēmām padoties Daiņa vilinājumam un izmēģināt netālu no Spices atrodošo grillbāra virtuvi. Vieta tiešām skaista un omulīga, ienākot vienojāmies, par laiku, kas mums ir, lai gaidītu un paēstu, ātri veicam pasūtījumus. Malkojot nesteidzīgi kurš ūdeni, kurš glāzi alus, gaidam gardās jo gardās pusdienas. Pēc kādas pusstundas, kas pagāja nemanot, secinam, ka zupu, ko solīja atnest pēc 5 min, joprojām neesam saņēmuši, un visi ar nelielu skepsi sāk lūkoties uz to vai vispār šodien tiksim pie pusdienām. Kā noprotat Mērfijs arī šoreiz bija nomodā un parūpējās par to, lai mūsu slaidā līnija būtu tik pat slaida, kā pirms ierašanās. Tā nu apbēdināti trijos ejam pie kases un lūdzam atgriezt samaksāto naudu par neapēstajām pusdienām. Situācija protams nepatīkama, bet vairāk diemžēl laiks gaidīt mums nebija.

Tā ar nelielu nokavēšanos dodamies nākamajā cīņā pret Atlasu, kas manam pārim beidzas ar negatīvu koeficentu, jo neuzlikām vienu geimu. Patiesi liels prieks bija par partnera solījumu aizsardzībā 28. sadalījumā! (īsti neatceros, kurš nosolīja DBL, jau iepriekš atvainojos par iespējami nekorekto solīšanas gaitas atspoguļojumu):

Tas mums atnesa + 4 IMP un ar labu noskaņojumu dodamies salīdzināt rezultātus un gatavojamies kaujai ar Optimistiem, kas izvērtās pārsteidzošā uzvarā +26 IMP! Bijām uz pareizā viļņā, bet izskatās, ka Mērfijam šodien ļoti patīk mūsu kompānija, tāpēc pēdējo kārtu mums iedeva brīvu.

Par cik mūsu ekipāžā bija dalībnieki, kam jāspēlē pēdējā kārta, nolemjam viesnīcas bārā viņus uzgaidīt - auksti un neomulīgi, bet labā kompānijā arī tas nav šķērslis! Veiksmīgi sagaidījuši pārējos pasažierus devāmies ilgi gaidītajās un godam pelnītajās vēlajās pusdienas – OBK iecienītajā tikšanās vietā – kafejnīcā Dainas! Kārtējo reizi pārliecinoties par pareizo izvēli. Neskatoties uz visai interesanto fona mūziku, uz urrā baudījām gardās kartupeļu pankūkas ar lasi. Ļoti pacilātā noskaņojumā dodamies miega peles meklējumos, šoreiz katrs uz savu pusi.

Svētdien mazliet citādā komandas sastāvā stājamies uz starta līnijas. Kārtējo reizi Mērfijs mums min uz pēdām. Saņemam ziņu, ka mūsu komandas iegūtais rezultāts pret komandu “Saldus jaunieši” (un tie bija 20 VP) tiks anulēti, jo komanda neieradās uz spēli. Saprotam, ka izredzes noturēties astotniekā rūk ātrāk kā spējam tukšot ūdens glāzes. Pieņemam lēmumu spēlēt tā, lai pašiem prieks, un ja izdosies aizķerties astotniekā – kliegsim urrāāā! Jāatzīst, ka komandas biedri bija sliktākā formā kā mēs un burinieka vietā mums bija zemūdens apmācības. Bija daudz pamācošu sadalījumu un, neskatoties uz pēdējā sadalījumā manis pieļauto rupjo kļūdu, mēs izpildījām programmu “minimums” – un iekļuvām B līgā!

Paldies maniem cīņu biedriem!

ZITA

P.S. – nākamgad Mērfiju jāuzaicinā savā komandā kā NPC.